Iekšējās atdeves līmeņa metodes priekšrocības un trūkumi

Novērtējot mazā uzņēmuma potenciālos kapitālieguldījumus dažādos projektos, iekšējais atdeves koeficients jeb IRR var būt vērtīgs instruments, lai novērtētu projektus, kurus ir vērts turpināt. IRR mēra jūsu kapitālieguldījumu radītās naudas plūsmas atdeves līmeni. IRR katram jūsu uzņēmuma izskatāmajam projektam var salīdzināt un izmantot lēmumu pieņemšanā.

Priekšrocība: atrod naudas laika vērtību

Iekšējo atdeves līmeni mēra, aprēķinot procentu likmi, par kuru nākotnes naudas plūsmu pašreizējā vērtība ir vienāda ar nepieciešamo kapitāla ieguldījumu. Priekšrocība ir tā, ka tiek ņemts vērā naudas plūsmas laiks visos turpmākajos gados, un tāpēc katrai naudas plūsmai tiek piešķirts vienāds svars, izmantojot naudas laika vērtību.

Priekšrocība: Viegli lietojama un saprotama

IRR ir viegli aprēķināms pasākums, un tas nodrošina vienkāršu veidu, kā salīdzināt dažādu izskatāmo projektu vērtību. IRR jebkuram mazo uzņēmumu īpašniekam sniedz ātru momentuzņēmumu par to, kādi kapitāla projekti nodrošinātu vislielāko iespējamo naudas plūsmu. To var izmantot arī budžeta plānošanas nolūkos, piemēram, lai sniegtu ātru priekšstatu par jauna aprīkojuma iegādes potenciālo vērtību vai ietaupījumiem, nevis veco iekārtu remontu.

Priekšrocība: barjeras ātrums nav nepieciešams

Veicot kapitāla budžeta analīzi, šķēršļa likme jeb kapitāla izmaksas ir nepieciešamā atdeves likme, ar kuru investori piekrīt finansēt projektu. Tas var būt subjektīvs skaitlis, un tas parasti ir aptuvens novērtējums. IRR metode neprasa šķēršļu likmi, samazinot nepareizas likmes noteikšanas risku. Kad IRR ir aprēķināts, var izvēlēties projektus, kur IRR pārsniedz aprēķinātās kapitāla izmaksas.

Trūkums: ignorē projekta lielumu

IRR metodes trūkums ir tas, ka, salīdzinot projektus, tā neņem vērā projekta lielumu. Naudas plūsmas tiek vienkārši salīdzinātas ar kapitāla izmaksu summu, kas rada šīs naudas plūsmas. Tas var būt apgrūtinoši, ja diviem projektiem ir nepieciešams ievērojami atšķirīgs kapitāla apjoms, bet mazāks projekts rada lielāku IRR.

Piemēram, projektam ar 100 000 ASV dolāru kapitālu un paredzamajām naudas plūsmām 25 000 ASV dolāru apmērā nākamajos piecos gados IRR ir 7,94 procenti, turpretim projektam ar 10 000 ASV dolāru kapitālu un paredzamajām 3 000 ASV dolāru naudas plūsmām nākamajos piecos gados IRR ir no 15,2 procentiem. Izmantojot tikai IRR metodi, mazāks projekts kļūst pievilcīgāks un tiek ignorēts fakts, ka lielāks projekts var radīt ievērojami lielākas naudas plūsmas un varbūt lielāku peļņu.

Trūkums: ignorē nākotnes izmaksas

IRR metode attiecas tikai uz prognozētajām naudas plūsmām, ko rada kapitāla ieguldīšana, un tiek ignorētas iespējamās nākotnes izmaksas, kas var ietekmēt peļņu. Piemēram, ja apsverat ieguldījumu kravas automašīnās, degvielas un tehniskās apkopes izmaksas nākotnē var ietekmēt peļņu, mainoties degvielas cenām un mainoties tehniskās apkopes prasībām. Atkarīgs projekts var būt nepieciešamība iegādāties brīvu zemi, uz kuras novietot kravas automašīnu parku, un šādas izmaksas neietekmētu IRR, aprēķinot naudas plūsmu, ko rada autoparka darbība.

Trūkums: ignorē atkārtotas ieguldīšanas likmes

Lai gan IRR ļauj aprēķināt nākotnes naudas plūsmu vērtību, tas netieši pieņem, ka šīs naudas plūsmas var reinvestēt ar tādu pašu likmi kā IRR. Šis pieņēmums nav praktisks, jo IRR dažreiz ir ļoti liels skaits, un iespējas, kas dod šādu atdevi, parasti nav pieejamas vai ir ievērojami ierobežotas.