Komercdarbības regulēšana dažādās valstīs ir brīvās tirdzniecības un godīgas tirdzniecības politikas uzmanības centrā, taču abas tēmas tiek aplūkotas no dažādiem viedokļiem. Brīvā tirdzniecība ir vērsta uz šķēršļu mazināšanu un politiku, kas dod priekšroku noteiktām valstīm vai nozarēm. Tomēr godīga tirdzniecība atbalsta darba ņēmēju tiesības, uzlabo darba apstākļus un cenšas novērst atalgojuma atšķirības dažādās valstīs.
Brīvā tirdzniecība un šķēršļu mazināšana
Brīvās tirdzniecības atbalstītāji uzsver barjeru samazināšanu starp valstīm un tādu preferenciālu politiku atcelšanu, kas dod priekšroku valstīm vai konkrētām nozarēm. Brīvie tirgotāji uzskata, ka biznesam vajadzētu gūt panākumus vai neizdoties, pamatojoties uz tā spēju reaģēt uz brīvo un atvērto tirgu, neprasot īpašu valdības aizsardzību, lai aizsargātu nozari vai tās darbiniekus. Daudzi brīvās tirdzniecības aizstāvji iestājas par tarifu un subsīdiju atcelšanu un iebilst pret noteikumiem, kas liek uzņēmumiem maksāt papildus par uzņēmējdarbības veikšanu ārvalstu tirgos.
Godīgas tirdzniecības uzmanības centrā ir darba apstākļi
Godīgas tirdzniecības atbalstītāji koncentrējas uz darba samaksu un darba apstākļiem jaunattīstības tirgos. Piemēram, godīgas tirdzniecības aktīvists cīnīsies par darba ņēmēju algu likmju paaugstināšanu un viņu darba apstākļu uzlabošanu, it īpaši, ja liela starptautiska korporācija izvēlas maksāt par santīmiem stundā par darbaspēku vienā valstī, nevis citur desmitiem dolāru stundā. Godīgi tirgotāji ierosina uzņēmumiem un valdībām regulēt tirdzniecību, lai nodrošinātu, ka darba ņēmēji saņem taisnīgu kompensācijas līmeni un drošu darba vidi.
"Godīgā tirdzniecība" kā termins dažreiz tiek lietots, lai īpaši atsauktos uz politiku, kas nodrošina lauksaimniekiem iztiku par iztiku, kas parasti pārsniedz tirgus cenu, jo vietējie un mazie saimnieki bieži nevar konkurēt par cenu ar liela mēroga rūpnīcu saimniecībām.
Brīvās tirdzniecības un godīgas tirdzniecības politika
Gandrīz neviena valdība savā tirdzniecības politikā neizmanto tīri brīvas vai godīgas tirdzniecības pieeju. Tā vietā valstis dažādos veidos sajauc politiku. Piemēram, Amerikas Savienotās Valstis, Meksika un Kanāda ir Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līguma dalībvalstis, kas trijās valstīs samazināja protekcionisma barjeras. Tomēr ASV atbalsta arī noteiktu godīgas tirdzniecības politiku.
Piemēram, ASV tirdzniecības pārstāvis sadarbojas ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, lai sievietēm un minoritātēm visā pasaulē nodrošinātu preferenciālu piekļuvi biznesa resursiem.
Politiskās ideoloģijas atšķirības
Brīvās tirdzniecības aizstāvji parasti ir konservatīvi vai brīvprātīgi; viņu atbalsts mazākai valdībai un mazāks regulējums kopumā liek viņiem būt skeptiskiem par valdības programmām bagātības vai ienākumu pārdalei. Godīgas tirdzniecības aizstāvji turpretī tiecas pēc kopienas viedokļa, kas veicina vienlīdzīgu iznākumu, un viņi vairāk vēlas uzņemties valdības rīcību, lai uzlabotu cilvēku dzīves kvalitāti. Šīs politiskā viedokļa atšķirības bieži padara tirdzniecības politiku par ievērojamu diskusiju valstu likumdevējos.
Ekonomikas teorijas atšķirības
Kopumā ekonomisti atzīst, ka preču un pakalpojumu ražošanā brīvā tirdzniecība nodrošina vismazāko pieskaitāmo izmaksu daudzumu, tāpēc brīvās tirdzniecības ekonomists uzsvērs patērētājiem zemāko gala cenu, kas izriet no tirdzniecības politikas, kurai nav valdības noteikto cenu minimumu . Tomēr daži ekonomisti uzskata, ka godīgas tirdzniecības politika palīdz ekonomikai pievienot vairāk patērētāju un ka "godīga" darbaspēka papildu cenu atsver tīrais ekonomiskais ieguvums, kas rodas, pievienojot tirgū vairāk patērētāju ar izmantojamo algu.